Šajā rakstā nodalīti divi jautājumi: kas ir tiesību akts un kas ir ekspluatācijas prakse. Sajaucot tos, tiek pieņemti slikti lēmumi.
Latvijas noteikumi saistītā hlora robežu nenosaka. Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 470 „Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem” (spēkā no 2021. gada 1. jūlija) saistītā hlora nav ne 1., ne 2. pielikumā, un iepriekšējos noteikumos Nr. 37 (2009) tā arī nebija. Ir noteikta brīvā hlora robeža: ne vairāk kā 1,0 mg/l („maksimālā vērtība”), minimuma nav (1. pielikuma 4. rinda; 30. p.). Tātad jebkurš skaitlis, ko jūs izmantojat saistītajam hloram, ir jūsu paša izvēlēts ekspluatācijas mērķis, un tā pārsniegšana pati par sevi nav noteikumu Nr. 470 pārkāpums. Tas nenozīmē, ka rādītāju drīkst ignorēt: saistītais hlors ir iemesls, kāpēc novirzās reglamentētie rādītāji (pH, brīvais hlors, amonijs).
Brīvais un saistītais hlors
Ūdenī ievadītais hlors sadalās divās daļās. Viena paliek spēcīgi dezinficējošā formā, to mēra kā brīvo hloru. Otra reaģē ar ūdenī esošajām slāpekļa vielām un pārvēršas hloramīnos, tas ir, saistītajā hlorā. Saistītais hlors dezinficē daudz vājāk. Kopējais hlors ir abu summa, tāpēc ar kopējā hlora rādījumu vien nepietiek: viens un tas pats kopējais hlors var nozīmēt dažādas situācijas.
| Kopējais hlors, mg/l | Brīvais hlors, mg/l | Saistītais hlors, mg/l |
|---|---|---|
| 0,9 | 0,7 | 0,2 |
| 0,9 | 0,3 | 0,6 |
Abos gadījumos kopējais hlors ir 0,9 mg/l un brīvais hlors ir noteikumu robežās (nepārsniedz 1,0 mg/l), bet otrajā gadījumā lielākā daļa hlora ir saistītā formā. Saistīto hloru tieši nemēra: mēra brīvo un kopējo hloru (DPD metodei tie ir pirmais un otrais rādījums), un starpība ir saistītais hlors. Abi rādījumi jāņem no viena parauga, cits pēc cita. Zemās koncentrācijās ierīces kļūda var būt salīdzināma ar pašu starpību, tāpēc viena mērījuma nepietiek, vajadzīga tendence. Tā ir vispārēja prakse, nevis noteikumu prasība.
No kurienes tas rodas
Slāpekļa vielas atnes apmeklētāji: sviedri, urīns, siekalas, ādas daļiņas, kosmētika. Saistītais hlors uzkrājas, ja slāpekļa vielu ienese dienā ir lielāka par to aizvadīšanu no sistēmas. Apkrovu samazina duša pirms peldēšanās. Noteikumi Nr. 470 nosaka dušu skaitu (vismaz viena duša uz 30 baseina apmeklētājiem, 7.3. p.), bet saistītā hlora uzraudzību neparedz.
Kāpēc smaka liecina par pārāk maz brīvā hlora
Brīvais hlors pieņemamā līmenī gandrīz nesmird. Smaku, ko cilvēki dēvē par „hlora” smaku, galvenokārt rada hloramīni, tas ir, jau sareaģējis hlors. Tāpēc baseins, kas spēcīgi smird, visbiežāk satur maz brīvā un daudz saistītā hlora.
No tā izriet bieža kļūda: apmeklētāji sūdzas par smaku, operators samazina dozēšanu, brīvā hlora paliek vēl mazāk, rodas vairāk hloramīnu, un smaka pastiprinās. Risinājums ir pretējs intuīcijai: vispirms jāizmēra brīvais un kopējais hlors, un tikai tad jāpieņem lēmums par dozēšanu.
Šoka hlorēšana
Šoka hlorēšana ir brīvā hlora koncentrācijas paaugstināšana tiktāl, lai hloramīni tiktu oksidēti. Vispārējā praksē kā mērķi min brīvā hlora koncentrāciju, kas ir aptuveni desmitkārt lielāka par saistītā hlora koncentrāciju. Ķīmiskā stehiometrija rāda, ka amonija oksidēšanai līdz slāpeklim vajag aptuveni 7,6 mg hlora uz 1 mg amonija slāpekļa. Tās ir dažādas attiecības: „desmit reizes” attiecas uz saistīto hloru (mg/l kā Cl2), nevis uz amonija slāpekli. Tā nav noteikumu prasība, bet parasta operatoru prakse, tāpēc galīgo devu nosakiet pēc dezinfekcijas līdzekļa ražotāja norādījumiem un saviem mērījumiem. Devas aprēķinu skatiet rakstā par hlora devu.
Piemērs: saistītais hlors 0,6 mg/l, praktiskais „desmitkārtīgais” mērķis 6 mg/l brīvā hlora. Tas ir sešas reizes virs noteikumu maksimuma 1,0 mg/l.
Tiesiskās sekas:
- Šoka hlorēšanas laikā brīvā hlora koncentrācija ievērojami pārsniedz noteikumu maksimumu (1,0 mg/l). Tāpēc procedūru plāno, kad baseinā nav apmeklētāju, un baseinu atver tikai tad, kad rādījums atgriezies robežās un tas ir ierakstīts. Tas ir mūsu piesardzības ieteikums. Vai šāda procedūra ir izņēmums no 1. pielikuma robežas, tekstā nav teikts, un tas jāprecizē Veselības inspekcijā.
- Rādījuma pieaugumu un atgriešanos var parādīt 30. punktā noteiktā paškontroles dokumentācija, ja mērījumus turpina. Noteikumi atsevišķu šoka hlorēšanas žurnālu neparedz; 1. pielikuma 6.–9. rindas aptver mazgāšanu, dezinfekciju, ūdens nomaiņu, apkopi un legionelozes profilaksi, un atsevišķa rinda šoka hlorēšanai tur nav minēta. Pierakstiet to savā procedūras dokumentā vai piezīmēs pie mērījumiem.
- Izmantojiet tikai šim nolūkam paredzētu produktu un ievērojiet ražotāja norādījumus (5., 25. p.).
Šoka hlorēšana neizņem slāpekļa vielu avotu. Ja to nākas atkārtot regulāri, problēma ir apkrova, ūdens apmaiņa vai svaigā ūdens daudzums, nevis hloramīni.
Atšķaidīšana: ūdens nomaiņa
Hloramīnu un citu izšķīdušo organisko savienojumu koncentrācija nostabilizējas pēc ieneses un aizvadīšanas attiecības, un galvenais aizvadīšanas kanāls ir ūdens nomaiņa ar tīru. Tā ir vispārēja prakse.
Noteikumos Nr. 470 ir tikai pilnīga ūdens nomaiņa kopā ar baseina un cauruļu mazgāšanu un dezinfekciju: vismaz reizi gadā (ar recirkulāciju un automātisko attīrīšanu), vismaz divas reizes gadā (ar recirkulāciju un ķimikāliju dozēšanu ar roku) vai pēc katras lietošanas (baseinam vai vannai bez recirkulācijas) (27. p.). Noteikumi nenosaka svaiga ūdens daudzumu uz apmeklētāju un ūdens apmaiņas ilgumu. Tāpēc svaigā ūdens papildināšana ir jūsu ekspluatācijas lēmums.
Reglamentēts rādītājs, kas atspoguļo šī kanāla trūkumu, ir amonijs: ne vairāk kā 0,5 mg/l, nosakāms akreditētā laboratorijā reizi mēnesī (2. pielikuma 1.2. rinda). Ja amonijs tuvojas robežai, apkrova ir pārāk liela, pat ja saistītā hlora robežas nav.
Otrā puse ir siltums: katrs svaigā ūdens kubikmetrs ir jāuzsilda, tāpēc papildināšana ir pirmais kandidāts izmaksu samazināšanai.
Gaiss telpā
Daļa hloramīnu no ūdens nonāk gaisā. Ventilācija tos nenovērš ūdenī, tikai telpā. Noteikumi Nr. 470 nosaka gaisa temperatūru baseina telpā: vismaz 26 °C un par 1–3 °C augstāku nekā ūdens temperatūra (16. p.). Ķīmisko vielu robežas gaisā šajā materiālā nav aplūkotas; ja jums kā prasību piedāvā trihloramīna robežu, lūdziet norādīt tiesību akta punktu.
Ko atbildēt apmeklētājam
Īsi: smaka nav hlora pārsvars, bet hlora reakcijas ar apmeklētāju atnestajām vielām produkts. Mēs mērām brīvo un kopējo hloru, papildinām ar svaigu ūdeni, un duša pirms peldēšanās smaku mazina. Ja varat parādīt brīvā hlora rādījumus no paškontroles žurnāla un saistītā hlora tendenci mēneša griezumā, saruna beidzas minūtē.
Skatiet arī: pH un hlora mērījumi; hlora devas aprēķins; ūdens cirkulācija un apmaiņa.
Tiesiskie avoti
- Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem” (Latvijas Vēstnesis, 146, 31.07.2020), 5., 7.3., 16., 25., 27., 30. punkts; 1. pielikums (4. rinda); 2. pielikums (1.2. rinda). Teksts: vestnesis.lv/op/2020/146.10.
- Ministru kabineta 2009. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 37 „Higiēnas prasības publiskas lietošanas peldbaseiniem” (zaudējuši spēku 2021. gada 1. jūlijā; noteikumu Nr. 470 31. punkts).
Šis teksts nav juridiska vai ķīmiska konsultācija. Atbildība par prasību izpildi paliek pakalpojuma sniedzējam, un neskaidros jautājumos ieteicams vērsties Veselības inspekcijā vai pie jurista.