Latvijas noteikumi nenosaka, cik hlora jāiepilda baseinā. Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem“ (turpmāk Nr. 470) nosaka, cik augsts drīkst būt brīvā hlora atlikums, cik bieži to mēra un kur rezultātu pieraksta. Devu aprēķina operators. Šajā rakstā parādīts, kā to izdarīt, un kāpēc rezultāts ir tikai pirmā deva. Ķīmijas formulas ir vispārīgas, bet mērķa diapazons ir Latvijas.
Norma citēta pēc likumi.lv konsolidētās redakcijas uz 2026. gada 15. martu; grozījumu tajā nebija.
Līdz kādam līmenim dozēt
Nr. 470 1. pielikuma 4. rinda: brīvajam hloram (ja lieto hlora dezinfekcijas līdzekļus) ir norādīta „maksimālā vērtība“ 1,0 mg/l. Minimuma noteikumos nav. Ar hlora līdzekļiem pH jāuztur 7,2–7,8 (1. pielikuma 3.1. rinda). Mērīt jāvismaz reizi dienā, atverot baseinu vai darbības laika vidū (30. p.).
Tas nozīmē, ka devas aprēķinam ir augšējais slieksnis: aprēķinātā deva nedrīkst dot atlikumu virs 1,0 mg/l. Maksimālais pieļaujamais pieaugums ir
Δc_max = 1,0 − esošais rādījums mg/l
Ja testeris rāda 0,3 mg/l, rādījumu paaugstināt vairāk kā par 0,7 mg/l nedrīkst, pat ja formula to „prasa“. Ja jūsu iekšējā mērķa vērtība ir zemāka (to nosaka ražotājs un objekta pieredze), rēķiniet līdz tai. Vai Veselības inspekcija praksē prasa minimālu līmeni, jāprecizē Veselības inspekcijā; noteikumu tekstā tāda prasība nav atrasta. Tāpēc šajā rakstā nenorādām „ieteicamo“ minimumu: jebkurš minimums ir ķīmijas un prakses, nevis tiesību jautājums.
Kā rēķina
Aprēķinā ir trīs soļi.
1. Tilpums. Taisnstūra baseinam V = garums × platums × vidējais dziļums (m³). Apaļam baseinam V = π × (diametrs / 2)² × vidējais dziļums. Ja dziļums atšķiras, vidējais dziļums ir (mazākais + lielākais) / 2; tas der tikai tad, kad dibens ceļas vienmērīgi. Katrs kubikmetrs ir 1000 litru. Ja projekta dokumentācijā ir norādīts baseina tilpums, tas ir drošāks par aprēķinātu no izmēriem.
2. Nepieciešamais hlors. Rādījuma paaugstinājums Δc = vēlamais − esošais (mg/l). Tā kā 1 mg/l vienā kubikmetrā ir 1 grams, tīrā hlora masa ir m = Δc × V grami.
3. Produkta daudzums. Ja uz marķējuma norādīts aktīvā hlora saturs w masas procentos, produkta masa ir m / (w / 100). Šķidram produktam, kam koncentrācija norādīta gramos uz litru, tieši iegūst litrus: m / g_l.
Piemērs
Baseins 25 × 12,5 m, vidējais dziļums 1,6 m. Tilpums ir 500 m³. Pašreizējais rādījums 0,2 mg/l, vēlamais 0,6 mg/l, tātad Δc = 0,4 mg/l, un nepieciešams 0,4 × 500 = 200 g brīvā hlora. Rezultāts atbilst robežai: 0,6 mg/l ir zem 1,0 mg/l.
| Produkts | Aktīvā hlora saturs | Nepieciešamais daudzums |
|---|---|---|
| Nātrija hipohlorīts, šķidrs | 14 % pēc masas | 200 / 0,14 = 1429 g, aptuveni 1,43 kg |
| Nātrija hipohlorīts, šķidrs | 150 g/l | 200 / 150 = 1,33 l |
| Kalcija hipohlorīts, granulas | 65 % | 200 / 0,65 = 308 g |
| Nātrija dihlorizocianurāts | 56 % | 200 / 0,56 = 357 g |
| Trihlorizocianūrskābe | 90 % | 200 / 0,90 = 222 g |
Tabulā koncentrācijas ir tipiskas, bet ne universālas. Lietojiet vērtību no produkta marķējuma vai drošības datu lapas. Atsevišķi uzmanieties ar šķidru produktu: procenti pēc masas un grami uz litru ir dažādi lielumi, un to attiecība ir produkta blīvums. Piemēram, ja blīvums ir 1,2 kg/l, tad 14 % pēc masas atbilst 168 g/l, nevis 140 g/l.
Noderīgi atcerēties: katrs 0,1 mg/l pieaugums 500 m³ baseinā prasa 50 g aktīvā hlora jeb 357 g 14 % šķidra produkta. Katrs 1 mg/l prasa 500 g, kas ir 3,57 kg 14 % produkta; ar maksimumu 1,0 mg/l šādu devu vienā reizē lietot nevar.
Kāpēc rezultāts ir tikai sākumpunkts
Aprēķins pieņem, ka viss iepildītais hlors paliek ūdenī kā mērāms brīvais hlors. Reālā baseinā tā nav. Daļu hlora patērē apmeklētāju ienestās vielas, atklātos baseinos daļu sagrauj saules gaisma, daļa aiziet ar filtra skalošanas un papildināšanas ūdeni. Bez tam deva sadalās pa recirkulācijas laiku, nevis uzreiz; mērījums dažas minūtes pēc dozēšanas rāda vietējo, nevis vidējo koncentrāciju.
Tāpēc kalkulators dod pirmo devu, bet galīgo lielumu parāda mērījums. Cik ilgi gaidīt, atkarīgs no jūsu baseina ūdens apmaiņas laika; skat. rakstu „Ūdens cirkulācija un apmaiņa baseinā: ko prasa Latvijas noteikumi“.
Kas maina faktisko vajadzību
Šie apstākļi ir vispārīga ķīmijas prakse, nevis tiesību akts.
Cianūrskābe. Izocianurāti (dihlors, trihlors) ar katru devu ienes cianūrskābi, kas ķīmiski nepazūd, un to samazina tikai ūdens nomaiņa. Kad tās uzkrājas, tas pats hlora rādījums dezinficē lēnāk. Nr. 470 cianūrskābei robežu nenosaka, tāpēc darba limitu norāda produkta ražotājs vai jūsu procedūra.
pH. Jo augstāks pH, jo mazāka brīvā hlora daļa ir stipri dezinficējošā formā (hipohlorskābe): aptuveni divas trešdaļas pie pH 7,2 un aptuveni trešdaļa pie pH 7,8 (25 °C). Tāpēc ar maksimumu 1,0 mg/l pH regulēšana bieži ir efektīvāka par devas palielināšanu. Tā kā augšējā robeža ir stingra un pH diapazons šaurs, jāseko abiem rādītājiem kopā.
Kalcija hipohlorīts. Katra deva ienes arī kalciju, tāpēc ilgstoši lietojot var pieaugt kalcija cietība un ūdens sāk veidot nogulsnes. Ūdens līdzsvaru var novērtēt ar Langelier indeksu.
Apmeklētāji. Katrs apmeklētājs ienes slāpekļa vielas un organiku, kas patērē hloru. Slodzes ietekmi aprēķina raksts „Hlora patēriņš baseinā pēc apmeklētāju skaita“.
Kāpēc dozēt pa daļām
Kad paaugstinājums ir liels, devu ir vērts dalīt un mērīt starp daļām. Tā ir vispārīga prakse, un iemesli ir šādi.
Pirmkārt, augšējā robeža ir stingra: brīvā hlora atlikums nedrīkst pārsniegt 1,0 mg/l. Pārdozētu hloru ātri nenovērš; to var tikai atšķaidīt vai gaidīt. Otrkārt, ja pieņēmums nav precīzs, kļūda parādās pēc pirmās daļas, kamēr tā vēl ir lēta. Treškārt, ar roku iepildīta deva uz vietas ir daudz stiprāka un var sabojāt segumu un blīves.
Konkrēta daļu lieluma avota nav, tāpēc to nenorādām. Nosakiet to pēc sava baseina rezultātiem: par cik rādījums pieauga pēc iepriekšējās devas un cik ilgā laikā sadalījās.
Kur to pierakstīt
Nr. 470 neparedz atsevišķu dozēšanas žurnālu. Paškontroles mērījumus un uzturēšanas darbus dokumentē pēc 1. pielikuma (28. un 30. p.); glabāšanas termiņš nav noteikts. Lai gan devas pierakstīšana nav prasīta, praktiski bez tās mērījumu secību grūti izskaidrot. Pierakstiet vismaz laiku, produktu, daudzumu un rādījumu pirms un pēc. Pēc dažiem mēnešiem no tā varēsiet aprēķināt savus faktiskos izdevumus, nevis balstīties uz vispārīgiem pieņēmumiem. Plašāk par žurnālu skatiet rakstu „Paškontroles žurnāls baseinam: kā aizpildīt 1. pielikumu“.
Drošība un produkta lietošana
Lietojiet produktus tikai paredzētajam mērķim un saskaņā ar drošības datu lapu un ražotāja instrukciju. Dažādus hlora produktus un skābes nedrīkst jaukt, un koncentrātus pievieno ūdenim, nevis otrādi. Aprēķina rīks nezina, kādu maksimālo vienreizējo daudzumu norāda ražotājs, tāpēc dozējot ievērojiet drošības datu lapu, nevis kalkulatoru.
Tiesiskie avoti
- Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem“ (Latvijas Vēstnesis, 146, 31.07.2020.; spēkā no 01.07.2021.), 1. pielikums, 3.1. un 4. rinda; 28. un 30. p.: https://likumi.lv/ta/id/316403
- Epidemioloģiskās drošības likums (pieņemts 1997. gada 11. decembrī): https://likumi.lv/ta/id/52951
Šis teksts nav juridiska konsultācija. Atbildība par normatīvo prasību izpildi paliek baseina operatoram; neskaidros jautājumos vērsieties Veselības inspekcijā vai pie jurista.