Baseina operatori bieži jautā, vai automātiskā dozēšana ir obligāta. Atbilde Latvijā ir vienkārša: Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem“ (turpmāk Nr. 470) automātisko dozēšanu neprasa. Tomēr tie nosaka, cik bieži jāpārbauda pH un dezinfekcijas līdzekļa atlikums, un šīs prasības atšķiras atkarībā no tā, vai pH regulē automātika. Tāpēc automātikas iegāde ietekmē arī paškontroles darba apjomu, un te ir vairākas nianses, ko vērts zināt iepriekš.
Norma citēta pēc likumi.lv konsolidētās redakcijas uz 2026. gada 15. martu (grozījumu nebija). Pirms lēmumiem pārbaudiet aktuālo redakciju.
Ko noteikumi saka par pārbaužu biežumu
Visi rādītāji ir Nr. 470 1. pielikumā (paškontrole uz vietas) un 30. punktā.
| Rādītājs | Robeža | Biežums | Punkts |
|---|---|---|---|
| pH | 7,2–8,0; ar hlora dezinfekcijas līdzekļiem 7,2–7,8; ar broma līdzekļiem 7,2–8,0 | Ar automātisko pH kontroli: „reizi dienā (lai apstiprinātu automātiskos mērījumus)“. Bez automātikas: katru dienu, atverot peldbaseinu, un baseina darbības laika vidū. Mazslogotam baseinam bez automātikas vismaz reizi dienā, atverot baseinu vai darbības laika vidū | 1. pielikums, 3., 3.1., 3.2. rinda; 30. p. |
| Brīvais hlors (ja lieto hlora dezinfekcijas līdzekļus) | Maksimāli 1,0 mg/l; minimuma nav | „Katru dienu vismaz reizi dienā, atverot baseinu vai baseina darbības laika vidū“ | 1. pielikums, 4. rinda; 30. p. |
| Broma atlikums (ja lieto broma līdzekļus) | 2,0–5,0 mg/l | Šūnas tabulā apvienotas ar blakus rindu; saprotam, ka biežums tāds pats kā hloram, bet to vajadzētu precizēt Veselības inspekcijā | 1. pielikums, 5. rinda |
| Mērīšanas veids | – | Mērījumus veic ar ierīcēm, ar kurām mēra pārbaudāmos parametrus (testeriem) | 1. pielikums, 1. piezīme |
Pie šī jāpiebilst divi precizējumi. Pirmkārt, atvieglojums ar automātiku tiešā tekstā attiecas uz pH: „reizi dienā (lai apstiprinātu automātiskos mērījumus)“. Brīvajam hloram tabulā ir viena un tā pati rinda neatkarīgi no automātikas: katru dienu vismaz reizi dienā. Otrkārt, 30. punkts paredz izņēmumu: paškontroli neprasa 27.3 punkta baseiniem un vannām bez recirkulācijas, kur ūdeni nomaina pēc katras lietošanas reizes.
Ko automātika neatceļ
Kontrolieris, kas dozē pēc sensora rādījuma, neatceļ nevienu no šīm lietām:
- Dienas pārbaude ar testeri. Noteikumi runā par mērījumiem ar testeriem (1. pielikuma 1. piezīme). Praktiski tas nozīmē, ka objektā jābūt testerim un reaģentiem. Ja automātika rāda 0,6 mg/l, bet testeris 0,9 mg/l, praktiski uzticamāks ir neatkarīgais testera mērījums, un atšķirībai jāmeklē cēlonis (sensora nobīde, netīra mērelements, nepareizs paraugs).
- Dokumentēšana. Rezultātus dokumentē pēc 1. pielikuma (17. un 30. p.) un glabā kontroles institūcijai pieejamā vietā; glabāšanas termiņš nav noteikts (to jāprecizē Veselības inspekcijā, līdz tam izvēlieties savu un pierakstiet to iekšējā kārtībā).
- Iekārtu apkope. Iekārtas jāekspluatē atbilstoši ražotāja instrukcijām (Nr. 470, 5., 25., 26. p.), un dokumentācija jāspēj uzrādīt kontroles institūcijai. Sensoru kalibrēšanas biežumu noteikumi nenosaka; to norāda ražotājs.
- Citas robežas. Automātika neatceļ laboratoriskos izmeklējumus (2. pielikums), karstā ūdens temperatūru (13. p.) vai dušu Legionella profilaksi (20. p.).
Mūsu izlasītajā noteikumu tekstā nav atrasta Lietuvas tipa prasība salīdzināt automātiskā un manuālā mērījuma starpību ar noteiktu sliekšņa vērtību. Ja tādu vēlaties, tā ir jūsu iekšējā tolerance, un par tādu to arī dokumentējiet.
Robeža 1,0 mg/l un mērķa vērtība
Visbiežākā kļūda, pārejot uz Latvijas noteikumiem no cita regulējuma, ir hlora mērķa uzstādīšana pārāk augstu. Nr. 470 brīvajam hloram nosaka maksimumu 1,0 mg/l („maksimālā vērtība“), bet minimuma nenosaka. Tas nozīmē:
- dozēšanas iekārtas mērķa vērtībai jābūt zemākai par 1,0 mg/l ar rezervi regulēšanas svārstībām;
- ja kontrolieris regulē ar svārstībām ±0,2 mg/l, mērķis virs 0,8 mg/l jau var dot pārsniegumu;
- pārmērīga dozēšana (piemēram, pēc sensora kļūdas) nav „drošā puse“, bet var būt noteikumu pārkāpums;
- zemākā robeža nav noteikta, taču dezinfekcijas efektivitāte tāpat prasa pietiekamu atlikumu. Kādu mērķi izvēlēties, nosaka ražotājs, ūdens ķīmija un objekta pieredze. Vai Veselības inspekcija praksē pieprasa kādu minimumu, jāprecizē Veselības inspekcijā.
Ja dozē ar hlora izocianurātiem vai citiem stabilizētiem preparātiem, atcerieties, ka cianurskābei noteikumos robeža nav noteikta, bet tā ietekmē hlora efektivitāti. Aprēķinu par dozas lielumu aplūkojam rakstā „Hlora deva baseinam: kā aprēķināt“.
pH un dezinfekcijas līdzekļa veids
pH robeža atkarīga no dezinfekcijas līdzekļa. Ar hlora līdzekļiem pieļauts 7,2–7,8, ar broma 7,2–8,0 (1. pielikuma 3.1. un 3.2. rinda). Ja baseins pārslēdzas no viena līdzekļa uz otru, mainās ne tikai atlikuma robeža (brīvais hlors maksimāli 1,0 mg/l, broma atlikums 2,0–5,0 mg/l), bet arī pH augšējā robeža. Automātikas pH regulatora iestatījumi un trauksmes slieksnis jāpārskata līdzi.
Redokss un citi rādītāji bez robežas
Noteikumos nav redokspotenciāla (mV) robežas. Ja kontrolieris dozē pēc redoksa, tas ir tehnisks vadības risinājums; tiesiskā pārbaude paliek brīvais hlors (mg/l) un pH. Redoksa sensora rādījums ir jāsaista ar testera rādījumu, jo tas atkarīgs no pH, cianurskābes un ūdens sastāva. Arī saistītajam hloram, duļķainībai un citiem Nr. 470 neminētiem rādītājiem noteikumi robežas nenosaka.
Ko pārbaudīt pirms iekārtas iegādes
- Vai iekārta mēra brīvo hloru, ne tikai redoksu, un vai tās mērīšanas diapazons ir piemērots tik zemai maksimālai robežai kā 1,0 mg/l.
- Vai ir iespējams uzstādīt augšējo trauksmes slieksni un automātisku dozēšanas pārtraukšanu pie tā.
- Vai ir pH regulēšana, kas ļauj noturēt robežu 7,2–7,8 (hlora gadījumā).
- Vai objektā ir testeris un reaģenti, un vai darbinieki to prot lietot.
- Vai ražotāja dokumenti ir valsts valodā (5. p. runā par dokumentu pieejamību kontroles institūcijai, bet precīzu valodas prasību jāpārbauda).
- Vai ražotājs ir norādījis sensoru kalibrēšanas un apkopes biežumu.
Kā ierakstīt žurnālā
Mērījumus un apkopes darbus dokumentē pēc 1. pielikuma. Ja ir automātika, ierakstā ir lietderīgi atzīmēt, vai rādījums ir no testera vai no kontroliera, kā arī pierakstīt jebkuru atšķirību, kas izraisīja iekārtas pārbaudi. Žurnāla aizpildīšanu sīkāk skaidro raksts „Paškontroles žurnāls baseinam: kā aizpildīt 1. pielikumu“, bet par mērījumu biežumu atsevišķi — raksts „pH un hlora mērījumi baseinā: cik bieži jāmēra Latvijā“.
Tiesiskie avoti
- Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem“ (Latvijas Vēstnesis, 146, 31.07.2020.; spēkā no 01.07.2021.): https://likumi.lv/ta/id/316403
- Epidemioloģiskās drošības likums (pieņemts 1997. gada 11. decembrī): https://likumi.lv/ta/id/52951
Šis teksts nav juridiska konsultācija. Atbildība par normatīvo prasību izpildi paliek baseina operatoram; neskaidros jautājumos vērsieties Veselības inspekcijā vai pie jurista.