Filtra atpakaļskalošana ir viena no biežākajām darbībām baseina tehniskajā telpā, un tieši tai parasti nav skaidra kritērija: skalo „pirmdienās“ vai „ik pēc divām dienām“. Šajā rakstā vispirms īsi aplūkojam, ko par to saka Latvijas normatīvie akti, un pēc tam parādām, kā noteikt savu skalošanas kritēriju un cik siltuma ar katru ciklu aiziet kanalizācijā.
Normu teksts šeit citēts pēc Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumiem Nr. 470 „Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem“ (turpmāk Nr. 470) konsolidētās redakcijas, kāda tā bija redzama likumi.lv 2026. gada 15. martā; grozījumu tajā nebija. Pirms lēmumu pieņemšanas pārbaudiet aktuālo redakciju.
Ko Latvijas noteikumi saka un ko nesaka
Galvenais secinājums ir īss: Nr. 470 nenosaka atpakaļskalošanas biežumu, ilgumu vai spiediena kritēriju. Viss, kas šajā rakstā tālāk sacīts par spiediena starpību un skalošanas grafiku, ir ekspluatācijas prakse, nevis tiesību norma.
| Jautājums | Norma | Ko tā nosaka |
|---|---|---|
| Atpakaļskalošanas biežums, ilgums, spiediena kritērijs | nav | Noteikumos nav atrasts |
| Ūdens attīrīšana un dezinfekcija | Nr. 470, 26. p. | Veicama pēc iekārtu ražotāja instrukcijas |
| Attīrīšanas iekārtu darbība | Nr. 470, 25. p. | Recirkulācijas baseinam no 200 m³ iekārtām jādarbojas nepārtraukti visu diennakti; mazākam baseinam baseina lietošanas dienā pēc ražotāja instrukcijas |
| Uzturēšanas, tīrīšanas un apkopes darbu dokumentēšana | Nr. 470, 28. p.; 1. pielikums, 6.–8. rinda | Dokumentē pēc 1. pielikuma, glabā kontroles institūcijai pieejamā vietā; glabāšanas termiņš nav noteikts |
| Pievadāmā ūdens kvalitāte | Nr. 470, 14. p. | Atbilst dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām |
| Ūdens ātrums pievadā un izplūdē | Nr. 470, 24. p. | Ne vairāk kā 2,0 m/s pievadā un 0,5 m/s izplūdes vietās; tā ir hidraulikas, nevis skalošanas prasība |
Praktiski tas nozīmē: filtra skalošanas režīmu nosaka filtra un sūkņa ražotāja instrukcija, bet izvēli, kad skalot, jūs pamatojat ar saviem mērījumiem. Jo skaidrāk šo pamatojumu var parādīt kontrolējošai iestādei (Veselības inspekcijai), jo labāk.
Kāpēc grafiks pēc kalendāra bieži ir kļūdains
Grafiks „ik pirmdienu“ ir pieņēmums par to, cik ātri filtrs piesārņojas. Faktiskais ātrums ir atkarīgs no apmeklētāju skaita, kas nedēļas laikā svārstās, un no filtrmateriāla stāvokļa, kas mainās gadu laikā. Kļūdīties var abos virzienos.
Pārāk bieža skalošana. Kopā ar skalošanas ūdeni aiziet sasildīts ūdens un tajā esošais dezinfekcijas līdzeklis. Filtra slānis, kas tikko izskalots, ir mazāk efektīvs sīko daļiņu aizturēšanā, kamēr uz tā atkal izveidojas aizturošā kārta. Papildināšanas ūdens ir jāuzsilda un jāsagatavo.
Pārāk reta skalošana. Spiediena starpība aug, caurplūde samazinās, daļa smilts salīp, un ūdens sāk plūst pa kanāliem. Tipiska kļūda: salipusi smilts var radīt mazu spiediena starpību tieši tāpēc, ka ūdens iet pa kanāliem. Zems spiediens kopā ar duļķainu ūdeni nav labs filtrs, bet kanālu pazīme, un to neatrisina skalošana, tikai filtrmateriāla nomaiņa. Par duļķainuma cēloņu pārbaudes secību skatiet rakstā „Duļķains baseina ūdens: cēloņu pārbaudes secība“.
Spiediena starpības kritērijs
Kritērijs nav absolūtais spiediens, bet starpība salīdzinājumā ar tīra filtra spiedienu. Universāla skaitļa nav, jo tas atkarīgs no filtra, sūkņa un cauruļvadiem. To ir vērts noteikt savā objektā.
- Izskalojiet filtru un ļaujiet sistēmai nostabilizēties. Pierakstiet manometra rādījumu un, ja ir caurplūdes mērītājs, arī caurplūdi. Tā ir bāzes līnija.
- Katru dienu vienā laikā un vienādos apstākļos fiksējiet spiedienu: vienāds strādājošo sūkņu skaits, vienādi vārstu stāvokļi.
- Atzīmējiet, kad ūdens vizuāli pasliktinās, un salīdziniet ar mēneša laboratorisko izmeklējumu rezultātiem (2. pielikums).
- Pēc vairākiem cikliem redzēsit spiediena starpību, pie kuras filtrēšana sāk pasliktināties. Jūsu kritērijs ir nedaudz zem šīs vērtības.
- Salīdziniet ar filtra ražotāja instrukciju. Ja ražotājs norāda kritēriju, piemērojams tas, jo Nr. 470 26. p. attīrīšanu sasaista ar ražotāja instrukcijām.
Procedūru sabojā manometrs, ko neviens nepārbauda, un mainīgs strādājošo sūkņu skaits. Ja bāzes līnija gada laikā ceļas, tas ir filtrmateriāla, nevis skalošanas jautājums.
Skalošanas ilgums
Ilgumu nosaka filtra ražotājs. Praktiskais kritērijs nav laiks, bet izplūstošā ūdens dzidrība: skalo, kamēr ūdens kļūst dzidrs. Ja ražotāja norādītajā laikā tas neizdodas, problēma ir filtrmateriālā. Pārāk īsa skalošana kaitē: netīrumi tiek pacelti, bet netiek izvadīti un nosēžas nevienmērīgi, kas ar laiku rada tos pašus kanālus. Pēc skalošanas, ja filtra vārsts to paredz, veic ražotāja aprakstīto skalošanas ciklu, lai pirmo minūšu ūdens neatgrieztos baseinā.
Recirkulācijas baseinā no 200 m³ attīrīšanas iekārtām jādarbojas visu diennakti (25. p.). Ja filtrs ir viens, skalošanas laikā attīrīšana apstājas; tāpēc skalošanu ir lietderīgi plānot tad, kad baseins nav noslogots (tā ir mūsu prakses rekomendācija, ne noteikumu punkts), un ja ir vairāki filtri, skalot pa vienam.
Cik siltuma aiziet ar vienu skalošanu
Izlaistā ūdens tilpums:
V = Q × t m³ Q skalošanas caurplūde, m³/h; t ilgums stundās
Ar šo ūdeni aizejošā siltums, kas pēc tam jāaizvieto:
E = V × 1,163 × ΔT kWh 1,163 kWh/(m³·K) ir ūdens īpatnējais siltums; ΔT starpība starp baseina un papildināšanas ūdeni (K)
Aprēķina piemērs, nevis etalons: skalošanas caurplūde 70 m³/h, ilgums 4 minūtes (0,0667 h), tātad V = 4,67 m³. Baseina ūdens 28 °C (Nr. 470 1. pielikums pieļauj 26–30 °C), papildināšanas ūdens 10 °C, ΔT = 18 K. Tad E = 4,67 × 1,163 × 18 ≈ 98 kWh vienā ciklā.
Ja skalo reizi nedēļā, gadā tas ir 52 cikli jeb apmēram 5,1 MWh; ja trīs reizes nedēļā, 156 cikli jeb apmēram 15,3 MWh. Atšķirība starp grafikiem ir pirmām kārtām siltuma, nevis ūdens rēķins. Šo skaitli tomēr lietojiet piesardzīgi: skalošanas samazināšana zem filtrēšanas kvalitātes prasītā var radīt duļķainu ūdeni un laboratorisko rādītāju neatbilstību, kas izmaksā vairāk nekā ietaupītais siltums. Optimizējiet līdz spiediena kritērijam, nevis zem tā.
Ūdens ķīmija pēc skalošanas
Papildināšanas ūdens atšķaida baseinā esošo brīvo hloru un maina pH. Nr. 470 1. pielikums brīvajam hloram nosaka tikai augšējo robežu (maksimāli 1,0 mg/l) un pH 7,2–8,0, ar hlora dezinfekcijas līdzekļiem 7,2–7,8. Tā kā minimuma nav, juridiska pārkāpuma kritums nerada, taču dezinfekcijas efektivitātei atlikuma līmenis ir svarīgs. Ievērojiet: ja operators tīši uztur atlikumu tuvu 1,0 mg/l, tad jebkura ķīmijas korekcija pēc skalošanas var to pārsniegt. Pēc skalošanas un ūdens papildināšanas pārmēriet brīvo hloru un pH ar testeri (1. pielikuma 1. piezīme) un pēc tam ierakstiet rādījumu. Vai Veselības inspekcija praksē prasa kādu minimumu, jāprecizē Veselības inspekcijā.
Kur skalošanu reģistrēt
Nr. 470 28. p. prasa uzturēšanas, tīrīšanas un apkopes darbus dokumentēt pēc 1. pielikuma (6.–8. rinda) un glabāt kontroles institūcijai pieejamā vietā. Glabāšanas termiņš nav noteikts, tāpēc to izvēlas operators un fiksē iekšējā kārtībā; šāds termiņš jāprecizē Veselības inspekcijā. Sekojiet, lai ierakstā būtu datums, kas darīts un kas to izdarījis.
- pielikuma forma neparedz atsevišķas ailes spiedienam pirms un pēc skalošanas. Ierakstiet tos piezīmēs vai savā pierakstu veidlapā: bez tiem žurnāls rāda, ka skalošana veikta, bet ne to, vai tā bija vajadzīga un vai palīdzēja. Žurnāla aizpildīšanu sīkāk aplūkojam rakstā „Paškontroles žurnāls baseinam: kā aizpildīt 1. pielikumu“.
Filtrmateriāla nomaiņa
Nomaiņas biežumu Nr. 470 nenosaka; to nosaka ražotājs. Agras nomaiņas pazīmes ir vispārēja prakse, ne normatīvs: bāzes līnija gada laikā pieaugusi; skalošanas ūdens ierastajā laikā neizdzidrinās; duļķainums augsts, kaut gan ūdens līdzsvars un dezinfekcija kārtībā; smilts taustāmi salipusi. Atverot filtru, vērts pierakstīt filtrmateriāla slāņa augstumu un salīdzināt ar ražotāja datiem. Saistīts jautājums ir ūdens cirkulācija un apmaiņa, ko aplūkojam rakstā „Ūdens cirkulācija un apmaiņa baseinā: ko prasa Latvijas noteikumi“.
Tiesiskie avoti
- Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem“ (Latvijas Vēstnesis, 146, 31.07.2020.; spēkā no 01.07.2021.): https://likumi.lv/ta/id/316403
- Epidemioloģiskās drošības likums (pieņemts 1997. gada 11. decembrī): https://likumi.lv/ta/id/52951
Šis teksts nav juridiska konsultācija. Atbildība par normatīvo prasību izpildi paliek baseina operatoram; neskaidros jautājumos vērsieties Veselības inspekcijā vai pie jurista.